Man bija iespēja kopā ar uzņēmējiem, speciālistiem no LLKC un VRG grupu pārstāvjiem piedalīties triju dienu seminārā Igaunijā par bioekonomiku .
Bioekonomika ir tautsaimniecības daļa, kur ražošanas procesā ilgtspējīgā un pārdomātā veidā tiek izmantoti atjaunojamie dabas resursi, lai ražotu pārtiku un barību, industriālos produktus un enerģiju. Tiek uzskatīts, ka viens no bioekonomikas pamatprincipiem ražošanā ir rast jaunu un ilgtspējīgu veidu, kā izmantot tos resursus, kas atrodami vietējā teritorijā vai pārņemot un izmantojot citu valstu unikālos resursus un izmantojot tos jaunā veidā.
Triju dienu laikā pabijām aveņu audzētāju saimniecībā Otepē. Tedres saimniecība ir viena no vecākajām aveņu plantācijām Igaunijā. Saimniecība atrodas Otepē augstienē. Integrējot zinātni savā darbā. Kaut kas ļoti īpašs bija pie Villatoode OÜ (mää) īpašniekiem. Saskaņā ar statistikas datiem aptuveni 90% Igaunijas vilnas tika noglabāta augsnē, sadedzināta vai nogādāta atkritumu poligonā. Saimniecība ļoti inovatīvā veidā izmanto dabiskās vilnas atlikumus. Saimniecībā ražo bioloģiskās vilnas granulas un citus inovatīvus bioproduktus. Te tika iegādāts mēslojums no pārstrādātās vilnas, kā arī siltas vilnas segas, kas paredzētas pavasara gurķu stādiem, lai būtu ļoti agri ēdami gurķīši. Diena beigās apmeklējām sidra ražotni KODAS Siidrikoda. Īsti modernizēta ražošana- lielākā Igaunijā, un arī te redzam vairākus LEADER projektus. Otra diena sākās agri, jo jau pusē deviņos bijām pirmajā mājražotāju uzņēmumā, mazā ciematiņā, it kā piebraucam pie parastas mājiņas ciematā, bet izrādās – mājas iekšpusē notiek īsta ražošana. Griķu pārstrāde. Tālāk ceļš ved uz Polli Dārzkopības pētniecības institūtu, kuru apmeklēju jau vismaz otro reizi un tas ir dibināts 1945. gadā. Kopš 1994. gada tas iekļauts Igaunijas Lauksaimniecības universitātes sastāvā. Mūsdienās tas ir arī kompetences centrs augu izejmateriālu valorizācijai (vērtības pieauguma veidošana) augstas kvalitātes pārtikas un nepārtikas produktos. Galvenie pētniecības virzieni ir ābeļu, bumbieru, plūmju, saldo ķiršu, upeņu un aveņu jaunu šķirņu selekcija; jaunu šķirņu ieviešana augļu un ogu audzēšanai Igaunijā; to testēšana, lai novērtētu to audzēšanas perspektīvu. Centrs veic zinātniskus bioekonomikas pētījumus par jaunām augļu un ogu audzēšanas tehnoloģijām, augu aizsardzību, bioloģisko dārzkopību utt. Centrs strādā ciešā sadarbībā ar ražotājiem, nodrošinot viņiem arī savas iespējas inovatīvu produktu izstrādei, veicinot Igaunijas bioekonomikas attīstību.( Pielikumā prezentācija no Institūta, lai redzētu, kādi projekti institūtā tiek īstenoti. )
Un diena beidzas netālu no Pērnavas Mahlametsa OÜ saimniecībā, kur baudījām gan meiteņu pašu radīto saldējumu, gan sulas . Kā arī uzzināju, ka pat no aveņu sulas paliek sēkliņas, ko tad izmanto eļļas ražošanai un eļļu lieto kosmētika.
Pērnavā iepazinām Pērnavas attīstības centru, kas palīdz arī vietējiem uzņēmējiem veicināt attīstību un inovācijas (arī bioekonomikā) Pērnavas apgabalā. Apskatījām, ka tiek ražota gan kūdra, gan dažādas augsnes, ko protams izmantojam arī mēs Latvijā. Saimnieks pēc mūsu ciemošanas uzsvēris, ka mums esot bijis daudz jautājumu. Vēl liels pārsteigums bija maza saimniecība, kas ir ar lielāko čili kolekciju Igaunijā. Vasaras sezonā viņi katru gadu izstādē eksponē atšķirīgu kolekciju, kurā ir vairāk nekā simts dažādu čili šķirņu. Turklāt pēc pasūtījuma gatavo maizes izstrādājumus un konservu un garšu maisījumu izlasi. Metste talu ir Igaunijas Dārzkopības asociācijas biedrs, un saimniecības produkcijai ir mājražošanas un kvalitātes zīme “Igaunijā audzēts”. Sadarbojas ar zinātniekiem un Polli dārzkopības centru.
Visur mūsu acis pielipa zīmēm, kas skaidri parādīja, iegādāts par LEADER naudu. Tā būs pirmā lieta, ko gribu ievest arī savā Biedrībā. Kaut gan mēs arī jau iepriekš pie tā diezgan daudz esam strādājuši.
Pielikumā bildes, kas tieši man lika aizdomāties. Dzintra Eizenberga
