Marta beigās attālināti norisinājās biedrības Jūrkante pilnsapulce. Tās dalībnieki atskatījās uz pagājušajā gadā un plānošanas periodā paveikto, apstiprināja gada pārskatu, kā arī pārrunāja aktualitātes un nākotnes ieceres. Biedrība Jūrkante 2008. gadā izveidota ar mērķi veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. Tās teritorijā ir Salacgrīvas novads, kā arī trīs pagasti Limbažu novadā (Skultes, Viļķenes un Pāles). Par aizadīto gadu Jūrkantē īsumā var teikt, ka tas bijis darbīgs. Cilvēki kļūst aizvien aktīvāki, tādēļ arī iesniegto projektu skaits pieauga.
Attīstībā ieguldīti teju četri miljoni eiro
Vispirms biedrības valdes priekšsēdētāja Dzintra Eizenberga atskatījās uz iepriekšējo plānošanas periodu (2015.– 2020. g.). Piecos gados Jūrkantē iesniegts 271 projekts. No tiem Lauku atbalsta dienestā (LAD) apstiprināti 111. Daļa jau īstenoti, citi uzsākti. Šobrīd LAD vērtēšanai iesniegts vēl 20 projektu. Kopējais šajā periodā pieejamais finansējums bija 3,87 miljoni eiro. Projektu iesniedzēji gan bija plānojuši ieceres par ievērojami lielāku summu – 9,8 miljoniem. Tas liecina, ka pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju vēlme saņemt atbalstu ir liela.
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums iepriekšējā plānošanas periodā bija nepilns miljons eiro. Cerot to saņemt, tika iesniegts 141 projekts, atbalstu – 941 tūkstoti eiro – saņēma 66. No tiem īstenoti 13 uzņēmēju un 37 sabiedrisko aktivitāšu projekti, šobrīd vēl 16 projektos darbs turpinās.
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) Jūrkantei atvēlētais finansējums plānošanas periodā bija 2,8 miljoni eiro. No tā apgūti 1,2 miljoni. Atlikušie 1,6 miljoni paredzēti projektiem, kas šobrīd tiek īstenoti vai ir nodoti vērtēšanai LAD. No uzņēmēju iesniegtajiem 58 apstiprināti 29 projekti. Īstenoti vai uzsākti seši projekti par kopējo summu 100 tūkstošiem eiro. Vides resursu saglabāšanas atbalsta programmā apstiprināti 10, īstenoti seši projekti par 628 tūkstošiem eiro. Kultūras mantojuma saglabāšanas programmā iesniegti 39 projekti, apstiprināti seši, no tiem īstenoti pieci par 463 tūkstošiem eiro.
Valdes priekšsēdētāja vērtē, ka ieguldījums teritorijas attīstībā bijis ievērojams. Kā piemēru paveiktajam viņa min Ainažu kultūras centra sakārtošana, celiņu izbūvi Zvejnieku parkā Salacgrīvā, ielu apgaismojuma ierīkošanu Ainažos un Jelgavkastos. Virkne uzņēmēju modernizējuši ražošanas ēkas, Kuivižos tapusi jauna viesnīca. Salacgrīvā atvērts picu restorāns ab initio, ko Jūrkante izvirzījusi LEADER konkursam Dižprojekts 2021. Sarakstu varētu vēl turpināt.
Īstenots daudz sadarbības projektu
Biedrība Jūrkante projektus ne tikai pieņem, bet arī sadarbībā ar citām rīcības grupām īsteno. Aizvadītajā plānošanas periodā četros tā bija kā partneris un vēl četrus vadīja. Darba apjoma dēļ tas bija liels izaicinājums. Pandēmijas dēļ ne visas pērn plānotās aktivitātes varēja īstenot, tāpēc vairākumam projektu īstenošanas termiņš ir pagarināts un tās turpināsies arī šogad. Praktiski gan noslēdzies projekts Vidzemes piekrastes zvejas tradīciju un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana. Viens no tā rezultātiem ir mājaslapa vidzemeszvejnieki.lv, kurā var izzināt amata vēsturi, iepazīt piekrastes zvejniekus, virtuālā ekskursijā apmeklēt Kuivižu ostu, Salacas nēģu tačus un citus objektus. Turpinās projekts Mājražotāju jaunrade, kura mērķis ir iedrošināt iedzīvotājus sākt uzņēmējdarbību, rādot labos piemērus. Šogad jānoslēdzas projektam Zaļais veloceļš – uzņēmēju aktivizēšanas iespēja, kura mērķis bija pilnveidot un labiekārtot uz kādreizējām dzelzceļa līnijām Vidzemē izveidotos veloceļus. Nule apstiprināts pārrobežu projekts Baltijas jūras valstu zvejniecības kultūras un kulinārais mantojums, kurā Jūrkante būs vadošais partneris Latvijā. Šogad kā partneris biedrība piedalīsies projektā Jūra visu gadu – piejūras dzīves stila tūrismā veicināšana un projektā Ceļā uz viedumu piekrastēs.
Sācies pārejas posms
Šobrīd nākamā plānošanas perioda (no 2021. līdz 2027. gadam) gaidās, sācies pārejas periods, kas ilgs līdz 2023. gadam. Dz. Eizenberga teic, ka Jūrkante tāpat kā citas partnerības nepacietīgi gaida Ministru kabineta (MK) noteikumus, ar ko tiks noteikts finansējums un tā apgūšanas nosacījumi. – Ceram, ka ELFLA nākamo – 11. – kārtu izsludināsim jau šoruden, – teic valdes priekšsēdētāja. Paredzēts, ka vietējām rīcības grupām (Latvijā to ir 35) šajā periodā atvēlēs 19,5 miljonus eiro. Kā šo summu sadalīs, vēl nav zināms, tāpat nav skaidrs, vai būs izmaiņas MK noteikumos, ko rosinājušas veikt partnerības. Tās cer, ka tiks veiktas korekcijas, piemēram, veidlapās, lai būtu vienkāršāk uzrakstīt projektu pieteikumus.
Biedrības valdes priekšsēdētāja teic, ka viens no izaicinājumiem projektu īstenotājiem ir aizvien pieaugošā birokrātija, formalitātes, kas jāizpilda, lai saņemtu atbalstu. Viņa spriež, ka prasības pieaug, lai būtu vieglāk uzraudzīt publiskā finansējuma izlietojumu. Tas bieži vien notiek, ja atklājas kāds pārkāpums. Diemžēl negodīgo dēļ cieš visi. Runājot par Jūrkantes teritoriju, aizvadītajā plānošanas periodā gan neesot projektu autoru, kuriem varētu izteikt būtiskus pārmetumus.
Sarunbiedre bilst, ka visgrūtāk īstenot ir ar būvniecību saistītos projektus, jo aizkavējas gan to īstenošana, gan ēku nodošana ekspluatācijā. Visbiežāk iesniedzēji no atbalsta atsakās, jo nav rēķinājušies, piemēram, ar to, ka projektā būs vajadzīgs ievērojams pašu finansējums. Rodas sarežģījumi, sagatavojot dokumentāciju, kas nepieciešama būvniecības uzsākšanai, – teiksim, iesniedzējs nevar sakārtot īpašumlietas vai sagatavot tehnisko projektu. Šādās reizēs finansējums it kā atbrīvojas, un to teorētiski varētu piešķirt projektiem, kas netika atbalstīti ierobežotā finansējuma dēļ. Diemžēl to var darīt piecu mēnešu laikā, ar ko nepietiek, jo naudas atbrīvošanās process nav ne tik ātrs, ne vienkāršs, kā vēlētos biedrība.
Pilnsapulces dalībnieki runāja arī par turpmāko darbu. Viens no jautājumiem bija, kā to ietekmēs administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Viņi sprieda, ka šobrīd neredz iemeslu, kādēļ būtu nepieciešams veikt nozīmīgas izmaiņas biedrības darbā. Tika gan nolemts nepārvēlēt Jūrkantes padomi, bet tās pilnvaras pagarināt līdz septembrim. Ir iespēja, ka jaunizveidotā Limbažu novada pašvaldība pēc ATR vēlēsies deleģēt darbam tajā citus pārstāvjus. Katrā ziņā rudens pusē būs zināms, vai reforma nesīs kādas pārmaiņas.
Linda TAURIŅA