10.jūlijā Salacgrīvas novada muzejā bija īpaša diena, jo projekta “Vidzemes piekrastes zvejas tradīciju un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana” īstenotāji atrādīja paveikto un prezentēja izstrādāto mājas lapu par Vidzemes zvejniekiem, viņu dzīvesveidu un atstāto mantojumu Vidzemes piekrastē.
Šis projekts tapis divu piekrastes biedrību “Jūras zeme” un “Jūrkante” sadarbības rezultātā un tā mērķis ir saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm vēsturisko informāciju par zvejsaimniecības nozari un tās tradīcijām Vidzemes piekrastē.
Pasākumu vadīja biedrības “Jūras zeme” vadītājs Āris Ādlers un pirmo uzrunu projekta īstenotājiem un viesiem sacīja biedrības “Jūrkante” valdes priekšsēdētāja Dzintra Eizenberga: “ideja par šādu piekrastes zvejas tradīciju saglabāšanu radās cita projekta laikā esot Ālandu salās, un redzot kā somi prezentēja savu zvejnieku senās zvejas vietas. Kopā ar kolēģiem secinājām, ko līdzīgu mums vajag Vidzemes piekrastē.”
Tā radās pirmās idejas un 2018.gadā biedrības “Jūrkante” un Sernikon”, kura nu pārtapusi par “Jūras zemi” rakstīja projektu par jaunu mājas lapu, kurā apkopoti piekrastes zvejnieku stāsti un ne tikai.
Dzintra atceras, ka “izstrādājām tehnisko specifikāciju uz 20 lapām, jo gribējām izveidot unikālu mājas lapu, kurā ir Vidzemes piekrastes zvejnieku stāsti un piekrastes skaistākie objekti 3D variantā un 360 grādu vizualizācijā. Ļoti ceru, ka mums izdevās.”
Mājas lapas vidzemeszvejnieki.lv izstrādātājs Jānis Bērziņš parādīja klātesošajiem ko un kā var atrast jaunajā mājas lapā un pastāstīja, ka “jau projekta sākumā bija skaidrs, ka šī nebūs vienkārši mājas lapa, bet vieta kurā uzturēt saturu, audio vizuālo materiālu un jebkura veida rakstisku materiālu, kurš laika gaitā pieaugs, mainīsies, papildināsies. Šī ir platforma, kas veidota uz atvērtā kodu bāzes, kas nozīmē, ka projekts nav piesaistīts nekādām finansiālām licencēm, ikgadējiem, jeb mēneša maksājumiem. Mājas lapa ir papildināma ērti, viegli, neieguldot lielus finanšu līdzekļus papildināma un nākotnē to administrēs projektā iesaistīto pašvaldību tūrisma informācijas centru vai muzeju darbinieki.”
Projekta realizācijas laikā ir savākta liela apjoma audio informācija un fotogrāfijas par trīs piekrastes pašvaldību: Carnikavas, Saulkrastu un Salacgrīvas novadu piekrastes zvejniekiem. Mājas lapa askētiski veidota, viegli uztverama un sadaļas ir glīti izkārtotas. Apjomīgais saturiskais materiāls ir diezgan apjomīgs jau šobrīd, bet nākotnē tas ir papildināms un strukturējams ar mērķi maksimāli aprakstīt konkrētā novada zvejniecības īpatnības, tradīcijas un zvejnieku dzīvi. Saturiskajai daļai līdzi nāk vizuālais materiāls ar aprakstošo daļu un objektu karte ar brīvdabas objektiem, apskates vietām, un visu citu iespējami interesanto katrā pašvaldībā.
Mājas lapā var noklausīties un izlasīt latviešu un angļu valodās 20 intervijas ar piekrastes zvejniekiem, kuras ierakstījis kuivižnieks Dzintris Kolāts. Viņš, runājot par projektu, jau tagad atzīmēja tās lietas par kurām nākotnē būtu jārunā šajā mājas lapā. Viena no tām ir pēcstāsts par katru no intervētajiem zvejniekiem un otra ir runāt par šīs profesijas nākotni, to nemāca nekur, tā apgūst no paaudzes paaudzē vai pašmācības ceļā. Dz. Kolāts uzsvēra “tieši zvejniecība dod piekrastei to neatkārtojamo identitāti, kādas citur vienkārši nav. Mājas lapai ir jābūt pēctecībai. Zvejnieki ir samazinājušies tieši 100x salīdzinot ar pagājušā gadsimta sākumu. Latvijā 2019.gadā oficiāli ir reģistrēti 102 zvejnieki. Mums ir par šo profesiju jārunā skolās, jāpiesaista jaunieši, jāda tā, lai šis arods turpina dzīvot.”
Runājot par intervijām ar piekrastes zvejniekiem, Dzintris Kolāts atzīmēja, ka viņi ir optimisti un ir pesimisti, bet visi zvejnieki neatkarīgi no viņu attieksmes pret dzīvi un apkārtējo vidi, uzskata ka šī profesija regresē, jeb iet uz iznīkšanu. Tikai viens to pasaka ar humoru, cits tādā bēdīgākā toņkārtā.
Par mājas lapas tehniskajām lietām, 3 D un 360 grādu fotogrāfijām un to pielietojumu stāstīja Andris Lapāns. Viņš pastāstīja “mēs šajā projektā bijām pieaicināti kā jaunu tehnoloģiju nesēji, ieviesēji. Mēs piedalījāmies datu vākšanā, 3D modeļu izstrādē un bija liels prieks izpildīt jūsu vēlmi padarot šo jau esošo, foršo, diezgan specifisko un unikālo mājas lapu vēl unikālāku mūsu sadarbības laikā. Galvenais bija ar drona un parastā fotoaparāta palīdzību bildēt objektus un vidi un pēc tam šos objektus pārvērst trīsdimensiālos modeļos.”
Šis projekts nav tikai tehnoloģiju projekts, daudz darba šajā projektā ieguldīja iesaistīto novadu muzeju darbinieki un šobrīd mājas lapa http://www.vidzemeszvejnieki.lv ir pieejama jebkuram interesentam.
Ilga Tiesnese
